Latvijas dziedāšanas mantojums
Dziedāšanas mantojums Latvijā ir viena no valsts redzamākajām, dziļi iesakņotajām un plaši kopīgi piedzīvotajām kultūras izpausmēm. Dziedāšana pavada ikdienu, darbu, rituālus, svētkus un nozīmīgus dzīves notikumus, kalpojot gan kā mākslinieciska izpausme, gan kā spēcīgs sociālās saiknes, atmiņas un nepārtrauktības līdzeklis.
Šis dzīvais mantojums tiek uzturēts vairākos līmeņos. Visos Latvijas reģionos dažādas vietējās dziedāšanas tradīcijas kopj un nodod tālāk folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un kopienu dziedātāji, atspoguļojot gadsimtiem krātu vēsturisku, sociālu un garīgu ietekmju slāņus.
Vienlaikus Latvijas spēcīgā koru tradīcija apvieno tūkstošiem dziedātāju un sasniedz kulmināciju Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, kas notiek reizi piecos gados un starptautiski atzīti kā kolektīvās kultūras izpausmes simbols.
Tādi notikumi kā Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA vēl vairāk savieno reģionus, paaudzes un valstis, veicinot apmaiņu, mācīšanos un tradicionālās dziedāšanas prakses redzamību.
Kopā kopienu tradīcijas, folkloras ansambļi, kori un liela mēroga kultūras pasākumi veido dinamisku un savstarpēji saistītu sistēmu, kas nodrošina, ka Latvijas dziedāšanas mantojums arī šodien ir dzīvīgs, nozīmīgs un aktīvi praktizēts.
Galvenās dzīvās dziedāšanas tradīcijas latgalē
Latvija ir bagāta ar daudzveidīgām dziedāšanas tradīcijām, kas veidojušās dažādos vēsturiskos slāņos un reģionos; tomēr dažas no tām izceļas kā īpaši spilgtas, labi saglabātas un aktīvi nodotas tālāk. Latgalē šīs tradīcijas raksturo senums, nepārtrauktība un spēcīga kopienu iesaiste, kas nodrošina to dzīvotspēju arī mūsdienās.
Burdondziedāšana Ziemeļlatgalē (tolku bolss)
Viena no senākajām vokālajām tradīcijām Latvijā, kuras pamatā ir noturīgs burdons, kas pavada solistu vai vadošo balsi. Vēsturiski saistīta ar kolektīvu lauku darbu, īpaši kopdarbos laukos (mēslu talka), tā kalpoja gan darba koordinācijai, gan kā kopienas spēka skaņu zīme. Lai gan sākotnējais sociālais konteksts 20. gadsimtā izzuda, burdondziedāšana saglabājās atmiņā un mūsdienās pārsvarā dzīvo folkloras ansambļu praksē, kļūstot par spēcīgu Ziemeļlatgales muzikālo simbolu.
Daudzbalsība ar augšējo solo pavadbalsi – “pusbalsis” (pusbaļss)
Izteiksmīgs vēlīnās daudzbalsības paveids, kurā viens dziedātājs izpilda spēcīgu, augstu solo līniju virs galvenās melodijas un zemākajām pavadošajām balsīm. Pusbalsis parasti ieskanas pantiņa otrajā pusē, prasot izcilu balss jaudu, izturību un precizitāti. Šī ekspresīvā un skanīgi iespaidīgā prakse dokumentēta galvenokārt Ziemeļu un Ziemeļaustrumu Latgalē un cieši saistīta ar gadskārtu, kāzu un darba dziesmām. Tā joprojām tiek aktīvi praktizēta prasmīgu vietējo dziedātāju un folkloras ansambļu vidū.
Aulejas un Izvaltas bolsi (balsis)
Senās melodijas no vecākā muzikālā slāņa, vietējā tradīcijā sauktas par bolsi (“balsis”); Latgalē šis vārds apzīmē arī melodiju. Katrs bolss ir saistīts ar konkrētu funkciju — gadskārtu rituāliem, lauku darbiem, kāzām vai kopienas saiešanām — un ar savu poētisko tekstu kopumu. Šī ļoti specializētā melodiju sistēma joprojām ir spilgti saglabājusies un tiek nodota tālāk vietējās kopienās.
Vēlīnā harmoniskā daudzbalsība
Plaši izplatīts daudzbalsīgas dziedāšanas veids ar plašu melodisko diapazonu un harmonisku domāšanu, bieži saistīts ar katoļu muzikālo ietekmi. Latgalē vēlīnā harmoniskā daudzbalsība caurvij dažādus sociālos un rituālos kontekstus un atsevišķās vietās aptver gandrīz visu dziesmu repertuāru. Tās bagātība un teritoriālais pārklājums izceļ Latgali uz citu Latvijas reģionu fona.
Apdziedāšanās
Tradicionāla dziedāta poētiska sacensība, kas sakņojas rituālajā un sabiedriskajā dzīvē. Kāzās, gadskārtu svētkos un kopienas svinībās pretējās puses apmainās ar asprātīgiem, humoristiskiem un simboliskiem pantiem. Apdziedāšanās vienlaikus ir izklaide un reglamentēts sociālā dialoga veids, apvienojot rotaļīgumu ar rituālu nopietnību un stiprinot kopienas saites.
Psalmodija mutiskajā tradīcijā – Mirušo ofīcijs
Katoļu bēru un piemiņas dziedāšanas prakse, kas mutvārdu ceļā nodota latgaliski un galvenokārt tiek izpildīta ārpus baznīcas, īpaši mājās un vietējās kopienās. Vietēji pazīstama kā “salmes”, šī tradīcija ir neatņemama ģimenes dzīves, nāves rituālu un piemiņas sastāvdaļa, un tā joprojām ir dzīva, pateicoties īpašām vietējo dziedātāju grupām.
Maija dievkalpojumu dziedāšana
Laicīgi vadīta dievbijīga dziedāšana, kas veltīta Jaunavai Marijai un tradicionāli notiek pie ciemu un ceļmalu krustiem visu maiju. Ieviesta 18. gadsimta beigās un īpaši atjaunota kopš 1990. gadiem, šī tradīcija apvieno lūgšanu, rituāla struktūru un kopienas dziedāšanu, kur Marijas dziesmas veido centrālo muzikālo elementu.
Gareiguos dzīsmis (garīgās dziesmas)
Plašs un iemīļots repertuārs, ko dzied visa liturģiskā gada laikā un nozīmīgos dzīves notikumos, piemēram, kristībās, bērēs un piemiņas dievkalpojumos. Dziesmas pārsvarā apgūst “no dzirdes” un nodod tālāk ģimenēs un kopienās; tās ir viena no Latgales tradicionālās mūzikas pamatkategorijām un joprojām dziļi iesakņotas ikdienas un rituālajā dzīvē.
Vairākas no šīm tradīcijām — tostarp dziedāšana ar pusbalsi (pusbaļss), psalmodija (Mirušo ofīcijs) un Maija dziedājumi — jau ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā. Kopumā visas iepriekš aprakstītās tradīcijas veido dzīvu, daudzveidīgu un noturīgu kultūras mantojumu, ko uztur vietējās kopienas, folkloras ansambļi un spēcīga vispārēja interese par tradicionālo kultūru.
Vairāk informācijas:
https://nematerialakultura.lv/en/Elementi/dziedasana-ar-pusbalsu-2017/
https://nematerialakultura.lv/en/Elementi/elements-4/
https://nematerialakultura.lv/en/Elementi/psalmu-dziedasana-ziemellatgale-2017/
https://nematerialakultura.lv/Elementi/maija-dziedajumi-pie-ciemu-krustiem-ziemellatgale-2020/
https://nematerialakultura.lv/resursi-2/
Attēlā Upīte
Folkloras kopa “Upīte” starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2015” koncertā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. “Pusbolss” dziedātājas: pirmā no labās Kate Slišāne, trešā no labās Santa Matisāne. Foto: Zinaīda Logina
Dzīvā folkloras kustība latgalē
Latgale ir viens no aktīvākajiem Latvijas folkloras kustības reģioniem — tajā pašlaik darbojas vairāk nekā 90 folkloras kopas un ansambļi. Šis plašais un dzīvīgais tīkls uztur kopienās balstītas dziedāšanas, muzicēšanas un rituālu prakses, nodrošinot to nepārtrauktu pārmantošanu un nozīmīgumu mūsdienu sabiedrībā. Tradīcijas aktīvi uztur dažādu paaudžu cilvēki — no bērniem un jauniešiem līdz pieaugušajiem. Ziemeļ- un Dienvidlatgalē folkloras kopas “Upīte” un “Svātra” ir spilgti šīs starppaaudžu, dzīvās kustības piemēri.
Tautas dziesmu un deju kopa “Svātra”
Tautas dziesmu un deju kopa “Svātra”, kas darbojas Daugavpils Vienības namā, ir aktīva kopš 1994. gada un ir viena no nozīmīgākajām tradicionālās kultūras kopām Latgalē. Vārds “svātra” latgaliski nozīmē “intuīcija” vai “iekšējā sajūta”, atspoguļojot kopas pieeju tradicionālajai kultūrai kā dzīvam un emocionāli sakņotam mantojumam.
Kopa apvieno dažādu paaudžu dziedātājus un dejotājus un izpilda plašu Latgales un citu Latvijas reģionu tradicionālo dziesmu, deju un rituālo prakšu repertuāru. “Svātra” regulāri piedalās koncertos, folkloras festivālos un kultūras pasākumos Latvijā un ārvalstīs, pārstāvot Latgales dzīvo tradīciju plašākai auditorijai.
Būtiska kopas darba daļa ir kopienas iesaiste un zināšanu nodošana. Rīkojot kopīgas dziedāšanas saiešanas un dziedāšanas darbnīcas Daugavpils Vienības nama Tradīciju mājā, “Svātra” aktīvi veicina starppaaudžu mācīšanos un stiprina dzīvo dziedāšanas tradīciju praksi pilsētvidē.
Folkloras kopa “Upīte”
Folkloras kopa “Upīte” ir spilgts piemērs tam, kā tradicionālā kultūra var kļūt par mūsdienīgu, radošu un kopienu saliedējošu spēku. Darbojoties Ziemeļlatgalē, Upītes kultūrtelpā, kopa apvieno dažāda vecuma dalībniekus — no bērniem un jauniešiem līdz pieaugušajiem —, kuri kopā saglabā un attīsta vietējo valodu, dziedāšanu, muzicēšanu, humoru un ikdienas kultūras tradīcijas.
Kopa ir plaši atzīta par aktīvu līdzdalību gadskārtu svinībās, vietējos rituālos un kultūras pasākumos, kā arī par spēju savienot tradicionālās dziedāšanas prakses ar mūsdienīgu skatījumu un plašu sabiedrības iesaisti. Upītes folkloras kopa ir būtisks Upītes kultūrtelpas dzīvotspējas uzturētājs un spilgts apliecinājums tam, ka latgaliskā folklora ir dzīva, aktuāla un spēj iesaistīt vairākas paaudzes.
Vairāk informācijas:
Facebook lapa: Folk Song and Dance Group “SVATRA”
Facebook lapa: Namaterialuos kulturas montojuma centrs UPĪTE
Dziesmu un Deju svētki
Dziesmu un Deju svētki ir Latvijas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie kļuvuši par nacionāli un starptautiski nozīmīgu notikumu, kas pulcē un vieno latviešus visā pasaulē, apvienojot paaudzes un dažādas etniskās kopienas.
Kopš pirmajiem svētkiem 1873. gadā, kuros piedalījās 1000 dziedātāju, tie izauguši par varenu kustību: ap 40 000 dalībnieku gatavojas piedalīties XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos. Pasākumam gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu Latvijā un vairāk nekā 100 ārpus tās.
Lai kora dziedātāji un dejotāji, mūziķi, dekoratīvās un lietišķās mākslas meistari, folkloras kopas un amatierteātru dalībnieki varētu piedalīties Svētkos, piecus gadus pirms tam notiek ikdienas, sistemātisks darbs: mēģinājumi, nepārtraukta repertuāra apguve, skatēs, konkursos, izstādēs, semināros un koncertos.
Un ik pēc pieciem gadiem viņi visi saplūst no Latvijas reģioniem un mazpilsētām uz Rīgu, veidojot Latvijas spēcīgāko tautas kustību. Dziesmu un Deju svētku tradīcija ir spēlējusi nozīmīgu lomu Latvijas nacionālās identitātes veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā sarežģītos vēstures periodos.
Tas atzīts arī starptautiskā līmenī: 2003. gadā Dziesmu un Deju svētki tika iekļauti UNESCO Mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.
Vairāk informācijas: https://www.dziesmusvetki.lv/en/about-the-celebration/the-song-and-dance-celebration/
Video veidojis Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Vairāk informācijas par Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijām var atrast Latvia.eu lapā.
Dziedāšanas revolūcija
Iespaidīgākais dziedāšanas kustības spēka apliecinājums bija Atmoda, kas norisinājās 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijā visās Baltijas valstīs. Tā lielā mērā balstījās Dziesmu un Deju svētku tradīcijā, kas bija stiprinājusi nacionālās identitātes apziņu un nepieciešamību pēc suverenitātes. Jēdziens “Dziedāšanas revolūcija” šodien ir pazīstams visā pasaulē.
Vairāk informācijas: https://en.wikipedia.org/wiki/Singing_Revolution
Fotogrāfija no Baltijas ceļa Vidzemes šosejā, 23.08.1989.
Foto: Aldis Jermaks. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” ir viens no nozīmīgākajiem tradicionālās kultūras notikumiem Baltijas valstīs un kopīgs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projekts. Tas dibināts 1987. gadā nacionālās Atmodas laikā un pakāpeniski attīstījies par plašu Baltijas folkloras kopu tīklošanās platformu, pulcējot tradicionālās kultūras entuziastus no dažādiem reģioniem un valstīm.
Festivāls ir veltīts nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, attīstīšanai un popularizēšanai, un laikposmos starp festivāla norisēm regulāri notiek folkloras kopu un ansambļu skates un izvērtējumi, veicinot kvalitāti, pieredzes apmaiņu un tradīciju nepārtrauktību. Katru gadu “Baltica” izceļ kādu noteiktu tradicionālās kultūras tēmu, rosinot ar to saistītā repertuāra apguvi, izpēti un plašāku publisku prezentāciju.
2025. gadā festivāla “Baltica” noslēguma pasākumi notika Daugavpilī. Festivāla kulminācija Latgales lielākajā pilsētā simboliski uzsvēra reģiona nozīmīgo lomu dziedāšanas tradīciju, muzicēšanas un citu tradicionālās kultūras formu saglabāšanā, kā arī vietējo kopienu aktīvo iesaisti. Noslēguma pasākumi Daugavpilī apliecināja, ka “Baltica” nav tikai festivāls, bet arī dzīva un nepārtraukta kustība, kas vieno paaudzes, reģionus un valstis, stiprinot tradicionālās kultūras lomu mūsdienu sabiedrībā.
Vairāk informācijas: http://www.festivalbaltica.com/
Festivāli un pasākumi
2026
Aprīlis – Latgales podnieku dienas Rēzeknes novadā.
Vairāk informācijas: luznavasmuiza.lv
Aprīlis – 22. Starptautiskā tautas muzikantu satikšanās Vabolē.
Vairāk informācijas: visitdaugavpils.lv/en/events/
Jūnijs – Lielais Latgales tirgus Ludzā.
Vairāk informācijas: visitludza.lv
Jūnijs – Jāņu vakara svinības Daugavpilī.
Vairāk informācijas: visitdaugavpils.lv/en/events/
Jūnijs – Jāņu vakara svinības “Pīdzīdam Upītē” Upītē.
Vairāk informācijas: Lielākie reģiona pasākumi 2026 | Tūrisma jaunumi
Jūnijs – Līgo svinības Višķos.
Vairāk informācijas: visitdaugavpils.lv/en/events/
Jūlijs – Sv. Annas diena Vabolē. Etnogrāfiskā ansambļa “Vabaļis” 20 gadu jubilejas koncerts. Vairāk informācijas: visitdaugavpils.lv/en/events/
Augusts – Starptautiskais folkloras festivāls “Lipa Kust” Balvu novadā.
Vairāk informācijas: Lielākie reģiona pasākumi 2026 | Tūrisma jaunumi
Augusts – 8. Baltijas džeza festivāls “Škiuņa Džezs” Rēzeknes novadā.
Vairāk informācijas: luznavasmuiza.lv
Septembris – Upītes Uobeļuorzs Upītē, Balvu novadā.
Vairāk informācijas: visit.balvi.lv
Septembris – Miķeļdienas rudens gadatirgus.
Vairāk informācijas: visit.rezekne.lv
Oktobris – Daugavpils Starptautiskais folkloras festivāls.
Vairāk informācijas: Facebook lapa: Daugavpils Starptautiskais folkloras festivāls.
