Latvija kultūras cienītājiem
Latgale ir viens no bagātākajiem dziedāšanas mantojuma reģioniem Latvijā — zeme, kur dziesma joprojām ir neatņemama ikdienas, svētku un garīgo tradīciju sastāvdaļa. Dziedāšanas mantojuma maršruts Latgalē savieno pilsētas un lauku teritorijas, vedot apmeklētājus cauri vietām, kur folklora, tradicionālā mūzika, amatniecība, ticība un daba veido vienotu kultūras telpu — no Balviem, Viļakas un Kārsavas līdz Ludzai, Rēzeknei, Krāslavai, Augšdaugavai un Daugavpilij.
Balvu novads
Balvu novadā maršruts iepazīstina ar reģiona kultūras un vēstures saknēm Balvu Novada muzejā, kur dziedāšanas tradīcijas tiek atklātas kā būtiska vietējās identitātes daļa. Viļakas ezera salas taka un Viļakas katoļu baznīca rāda, kā dziesma un garīgā kultūra organiski ieaustas dabas ainavā.
Īpašs akcents ir Nemateriālā kultūras mantojuma centrs Upīte, kur aktīvi tiek kopta latgaliešu valoda, dziedāšanas tradīcijas, humora folklora un kopienas muzicēšana — apliecinot, ka nemateriālais mantojums Latgalē ir dzīvīgs un dzīvs.
Ludzas novads
Ludzas novadā dziedāšanas mantojums savijas ar muzikantu tradīcijām Muzikantu ciemā, vēsturiskajā Ludzas viduslaiku pilsdrupu vidē un Ludzas muzejā, kā arī vietās, kas veltītas amatniecībai un kulinārajam mantojumam, tostarp Ludzas Amatnieku centrā, “Latgalian Kukņa”, mājas restorānā “Dzīles” un Latgolys Šmakovka darītavā. Šeit dziesma bieži pavada stāstniecību, vietējo muzicēšanu un tradicionālo tirgus kultūru.
Rēzeknes novads
Rēzeknē un Rēzeknes novadā maršruts atklāj Latgales kultūras daudzslāņainību — no Latgales vēstniecības GORS, nozīmīga profesionālās mūzikas un koru koncertu centra, līdz Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram “Zeimuļs”, kur mēģina folkloras kopas un notiek tradīcijās balstīti pasākumi.
Gunāra Igaunīša Senās mūzikas instrumentu muzejs, Lūznavas muiža un keramikas darbnīcas, piemēram, “Cukrasāta” un podnieka Aivara Ušpeļa studija, parāda, kā dziedāšana, instrumentālā mūzika un amatniecība kopā veido kopīgu kultūras vidi.
Krāslavas novads
Krāslavas novadā dziedāšanas mantojums atklājas īpaši ainaviskā un garīgā vidē — Kroma kalnā, Andrupenes lauku sētā, Krāslavas Amatniecības centrā un grāfu Plāteru pils kompleksā, kur tradicionālā kultūra saplūst ar kulināro mantojumu un svētku svinēšanu.
Lauku saimniecības,īgas “Kurmīši” un “Cīruļi” ļauj ielūkoties dzīvajā lauku kultūrā, kur dziesma joprojām pavada ikdienu un gadskārtu rituālus.
Augšdaugavas novads
Augšdaugavas novadā maršrutu bagātina Naujenes Novadpētniecības muzejs, Daugavas loku dabas parks, vecticībnieku ciemi un Raiņa memoriālā māja Berķenelē, kur kultūra, daba un literārais mantojums veido īpašu telpu dziedāšanas un stāstniecības tradīcijām.
Daugavpils
Daugavpilī īpaša loma Dziedāšanas mantojuma maršrutā ir Tradīciju mājai Daugavpilī, kas atrodas Vienības namā un ir viens no nozīmīgākajiem nemateriālā kultūras mantojuma centriem Latgalē.
Tradīciju māja regulāri rīko folkloras kopu mēģinājumus, dziedāšanas un danču vakarus, gadskārtu svētkus, meistarklases un tematiskas tikšanās. Tā kalpo kā dažādu paaudžu un kultūru satikšanās vieta, veicinot tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas un paražu pārmantošanu mūsdienīgā pilsētvidē.
Maršrutu papildina arī Šmakovkas muzejs, Baznīcu kalns, Daugavpils cietoksnis un Marka Rotko mākslas centrs, izceļot reģiona kultūras daudzveidību un dzīvīgumu.
