NORVĒĢIJA
Norvēģija ir gara un šaura valsts Ziemeļeiropā, ko veido kalni, meži, fjordi un plaša Arktikas piekraste. Ar aptuveni 5,5 miljoniem iedzīvotāju šis reģions jau tūkstošiem gadu ir bijis daudzetnisks un daudzvalodīgs. Somugru tautām tajā ir bijusi nozīmīga loma, tostarp somiem dienvidaustrumos un ziemeļos — mežsomiem un Arktikas somiem (kvēniem) — līdzās citām grupām, piemēram, sāmiem.
Austrumfinmarkā, uz Norvēģijas, Somijas un Krievijas robežas, šis unikālais kultūru un vēstures sajaukums ir redzams visur. Neidena (Näätämö) atrodas tikai aptuveni 10 kilometru attālumā no Somijas un netālu no Norvēģijas Ziemeļu Ledus okeāna, uzsverot reģiona spēcīgās pārrobežu saites.
Somugru tautas Eiropas ziemeļos
Norvēģijas ziemeļaustrumu stūris — Austrumfinmarka — gadsimtiem ilgi ir bijusi tautu, valodu un dzīvesveidu satikšanās vieta pāri robežām. Ilgi pirms mūsdienu nacionālo valstu izveides skandināvi, karēļi, somi, sāmi un skoltu sāmi pielāgojās skarbajai dabas videi un izveidoja kopienas, kuru pamatā bija zveja, neliela mēroga lauksaimniecība, ziemeļbriežu audzēšana un tirdzniecība.
Somugru kultūras klātbūtne reģionā joprojām ir dziļi iesakņojusies, īpaši tādās vietās kā Kirkenesa, Vadsē un Bugoines. Visām šīm vietām ir arī somu nosaukumi: Kirkonniemi, Vesisaari un Pykeijä.
Viena no spilgtākajām šī mantojuma izpausmēm ir Bugoinese — neliels piekrastes ciems, ko bieži dēvē par Pikku-Suomi (Mazā Somija). Bugoinese Norvēģijā ir unikāla ar savu spēcīgo un nepārtraukto somu un kvēnu kultūras identitāti.
Paaudzēm ilgi somu valoda šeit bija ikdienas dzīves dominējošā valoda — to lietoja mājās, dziedāja dziesmās un nodeva mutvārdu tradīcijā līdz pat 20. gadsimtam. Neraugoties uz asimilācijas politiku, vietējās ģimenes saglabāja savu valodu un paražas.
