Norvēģija kultūras cienītājiem

Pirts un ēdiens Austrumfinmarkā

Bugoinesē pirts kultūra jau izsenis ir bijusi neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa. Somu valodā runājošo ģimeņu uzturēta, pirts bija nozīmīga tīrībai, atpūtai, pārdomām, dziedināšanai un stāstniecībai.

Mūsdienās pirts ir kļuvusi arī par nozīmīgu tūrisma objektu. Jäämeren Sauna (Ziemeļu Ledus okeāna pirts) ir kļuvusi par vietējo zīmolu.

Bugoineses ēdienu tradīcijas atspoguļo to pašu ciešo saikni starp dabu un kultūru. Ciems ir īpaši slavens ar karaļkrabju virtuvi, kas kļuvusi par Barenca jūras piekrastes kulināro simbolu. Vietējā bistro karaļkrabis tiek gatavots, apvienojot Norvēģijas piekrastes tradīcijas ar somu iedvesmotu vienkāršību, uzsverot svaigumu un vietējo lepnumu.

Tas, kas reiz tika uzskatīts par invazīvu sugu, ir kļuvis par Bugoineses mūsdienu ēdienu identitātes noteicošu elementu un nozīmīgu zvejniecības nozares daļu, kas vispirms attīstījās tieši Mazajā Somijā.

Bugoinesi īpaši unikālu padara tas, ka Otrā pasaules kara laikā tā netika nodedzināta. Kā viena no nedaudzajām vietām, kas izvairījās no nacistu atkāpšanās laikā 1944.–1945. gadā īstenotās “izdegušās zemes” politikas Ziemeļnorvēģijā, ciems ir saglabājis pirmskara somu stila apbūvi.

Tas nāca par labu arī tuvējai Vadsē — Finnmarkas administratīvajam centram, ko bieži uzskata par somu un kvēnu kopienu kultūras galvaspilsētu Norvēģijā. Tālāk uz austrumiem atrodas Kirkenesa — pierobežas pilsēta, ko veidojušas norvēģu, somu, sāmu un krievu ietekmes.